izlīdušas 11 kukurūzas, domāju, ka būs vēl, jo parādījās diennakts laikā. no arbūziem ne miņas. varbūt ūdensžurks apēdis, tas gan vietā siltumnīcā sasējis kkādas jocīgas puķes no dārza.
vakar atklājām peldsezonu. nr.3. gribēja plunčāties, rezultātā piecas minūtes žēli brēca. kad kājas ūdenī, tad par to, ka auksts, kad izņēmu tad par to, ka grib vēl. un tā, kamēr ar Babu samainījām bērnus. nr.2. sēdēja uz segas un piesardzīgi noraudzījās. līdz saprata, ka nr.3. plunčājas un tad ar skaļu 'ē!' sāka plēst nost sev kleitu. ūdens vnk pasaka - nebija auksts, upe gluda kā spogulis - varēja redzēt gultnes akmeņus, un pa virsu visu, visu - pretējās puses kokus, mājas
būtu labi aiziet arī šodien, vēl redzēs kā sanāks, jo jālasa ķirši, ka gribam arī paši sev ieziemot. ūdensķirši gan tik gatavi, ka palikuši tīri ēdami
kā tādus mums viņus iedeve draudzenes vecmāmiņa (čau, zan). lieli (kā īkšķa gals), krāsa pagaiša, sulīgi, ļoti gatavi drusku caurspīdīgi un tādām kā dzīsliņām, negatavi izteikti skābi un ar savelkošu garšu. negatavi vispār nav ēdami - šos strazdi apēd tad, kad visi mūsu dārza un kaimiņu dārza ir apēsti. kātiņa vieta ļ.ātri paliek brūna, saldēšanai neder, jo paliek brūni, pļeckīgi un negaršīgi, uzreiz pēc novākšanas jāēd vai jākonservē, citādāk ne garšas ne skata. toties zari nokareni, pazems tas ķirsis, viegli noliecami un vizuāli ļoti smuki izskatās