izvārīju šodien dārzeņu biezzupu. cetrurtdaļa ķirbja, liels burkāns, kāposts, tomātu konservi un ir tik garšīgi ka gribas pārēst jēgu. tik forši, ka pieaqudzis cilvēks var taisīt to, kas pašam garšo. tas ir pieaugšanas vislabākais aspekts. gribi - ēd kaut tikai kefīru ar cepumiem, gribi - taisi sautējumu. drīkst sacept gaļu un ēst bez maizītes. protams, ierobežos finanses, laika un noguruma aspekti, kad mājsaimniecībā ir vēl kāds, tad tomēr drusku pieskaņojas un regulējas bet ir tik brīnišķīgi ka pa lielam viss ir tieši tā kā tu vēlies!
nē nu gadās jau piedegšanas, kaprīzas plītis, neveiksmīgas dienas vai receptes, bet dzīvē jau nekad nav tikai ideāli.
man patīk garšīgi paēst un arī pašai to uztaisīt,bet reāli besī,ja tas jādara 7 dienas nedēļā
pēdējā laikā izeju uz dārzeņu sautējumu mikrenē,kas aizņem maz laika, jo baisi negribas stāvēt pie plīts
bet,tākā man nav bērnu,tad varu atļauties pateikt "man šõvakar negribas, ēd ko pats atrodi"
par laimi,manam vīram vakariņās der arī saldējuma kaste. ( viņš neēd bietes un selerijas, savukārt man tie ir divi lieliski draugi,ko pabāzt zem mocarellas un pārbert ar apceptām sēkliņām un voila!)