izvārīju šodien dārzeņu biezzupu. cetrurtdaļa ķirbja, liels burkāns, kāposts, tomātu konservi un ir tik garšīgi ka gribas pārēst jēgu. tik forši, ka pieaqudzis cilvēks var taisīt to, kas pašam garšo. tas ir pieaugšanas vislabākais aspekts. gribi - ēd kaut tikai kefīru ar cepumiem, gribi - taisi sautējumu. drīkst sacept gaļu un ēst bez maizītes. protams, ierobežos finanses, laika un noguruma aspekti, kad mājsaimniecībā ir vēl kāds, tad tomēr drusku pieskaņojas un regulējas bet ir tik brīnišķīgi ka pa lielam viss ir tieši tā kā tu vēlies!
nē nu gadās jau piedegšanas, kaprīzas plītis, neveiksmīgas dienas vai receptes, bet dzīvē jau nekad nav tikai ideāli.
nu es esmu par dzimumu līdztiesību (iespēju robežās), mūsu mājās kotletes un karbonādes piegādā viņš un viņam sanāk labāk, ja godīgi :D
māk arī zupu izvārīt, bet vispār vakariņās pats sameklē biezpienu ar krējumu un ievārījumu vai uztaisa maizītes vai izcep olas
jā, bet baigi nogurst no tās garšīgās gatavošanas ikdienā. es spiežu uz zupām un sautējumiem. šonedēļ otrajā b/d rītā izcepu sīcim brokastīs pankūkas. brokastīs! pirms septiņiem!