izvārīju šodien dārzeņu biezzupu. cetrurtdaļa ķirbja, liels burkāns, kāposts, tomātu konservi un ir tik garšīgi ka gribas pārēst jēgu. tik forši, ka pieaqudzis cilvēks var taisīt to, kas pašam garšo. tas ir pieaugšanas vislabākais aspekts. gribi - ēd kaut tikai kefīru ar cepumiem, gribi - taisi sautējumu. drīkst sacept gaļu un ēst bez maizītes. protams, ierobežos finanses, laika un noguruma aspekti, kad mājsaimniecībā ir vēl kāds, tad tomēr drusku pieskaņojas un regulējas bet ir tik brīnišķīgi ka pa lielam viss ir tieši tā kā tu vēlies!
nē nu gadās jau piedegšanas, kaprīzas plītis, neveiksmīgas dienas vai receptes, bet dzīvē jau nekad nav tikai ideāli.
pelmeņi? vareņiki? picas? ātri un veselīgi ir vistas cēzara salāti, droši vien var ar visu ko citu, bet es tā nemāku. pildītās pankūkas var nopirkt. makaroni ar kko.
a kādēļ nav nekā garšīga? jūs taču varat sagādāt. nav jau obligāti kkas jāēd pa nopietno, var augļu/dārzeņu/kefīra smūtijus ja garšo un darbā kārtīgas pusdienas paēd, var ēst augļus - samet kkādas lapas, piegriež kādus dārzeņus kas garšo, piemet olīvas/siera gabaliņus/baltmaizes grauzdiņus un gatavs. var omletes u.tml.
man ļoti palīdz lasīt pavārgrāmatas. es lasu kā literatūru. un mīļākās pavārgrāmatas vispār ļoti bieži šķirstu bērnus midzinot