13. Novembris 2017 (11:52)
izvārīju šodien dārzeņu biezzupu. cetrurtdaļa ķirbja, liels burkāns, kāposts, tomātu konservi un ir tik garšīgi ka gribas pārēst jēgu. tik forši, ka pieaqudzis cilvēks var taisīt to, kas pašam garšo. tas ir pieaugšanas vislabākais aspekts. gribi - ēd kaut tikai kefīru ar cepumiem, gribi - taisi sautējumu. drīkst sacept gaļu un ēst bez maizītes. protams, ierobežos finanses, laika un noguruma aspekti, kad mājsaimniecībā ir vēl kāds, tad tomēr drusku pieskaņojas un regulējas bet ir tik brīnišķīgi ka pa lielam viss ir tieši tā kā tu vēlies!
nē nu gadās jau piedegšanas, kaprīzas plītis, neveiksmīgas dienas vai receptes, bet dzīvē jau nekad nav tikai ideāli.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ja es būtu ar mieru ēst pelmeņus, picas, makaronus un pusfabrikātu pankūkas tad mums problēmu nebūtu, bet tā kā es netaisu (manuprāt) neveselīgus sūdus, tad es netaisu neko :D Arī tas, ka nav nekā garšīga principā ir apzināta izvēle veikalā nepirkt tos gardumus un nelikt skapjos, bet runa jau ir par to silto sajūtu mātes mājā, kur ir tie gardumi, kāda cita pirkti.
Salāti (spināti, pupas, olas, kāposti) mums ir brokastīs, omletes nedēļas nogalēs. Svētdienās cenšos sataisīt gaļu vai uzvārīt zupu 3 dienām uz priekšu, bet ne vienmēr sanāk, ja nesanāk, tad neko, besī veikali un besī ēdieni. Man uznāk kaut kādi modes kliedzienu periodi, vienu brīdi taisīju blenderī visādus dzeramos smūtijus, citreiz atkal kaut kādus salātus, pēc tam kkādas biezzupas utml. Bet tagad ir periods, kurā man neko nekārojas līdz brīdim, kad baigi vajag ēst, un tad gribas stumt tikai kēksus ar rozīnēm.