12. Maijs 2017 (11:47)
ļoti daudz domāju par to zero waste. tas tā forši nosaukts turīgajiem. jo mazturīgie tā dzīvo labākajā gadījumā gadiem, sliktākajā - vienmēr. atteikties, samazināt, lietot atkārtoti, šķirot, izmest. nu un visas upcycling māsterklases nemaz nevajag, jo to jau sen dara. tas ir tas kā dzīvo gribētos teikt, ka lielākā daļa populācijas valstī, nu tā, kas dzīvo ar minimalku, drusciņ virs minimalkas un no pabalstiem. nu tā, ka neplānotiem izdevumiem ir nevis summiņa kontā, bet jāiekrāj
un es ar šausmām domāju par to, kā ir tiem, kas ir tur - pašā lejā un bezcerībā un beznaudijā. jo tā zero waste filozofija ir kaut kas aizraujošs un foršs, ja ir jauna. jo ir diezgan nomācoši, ja tā nav brīvprātīga izvēle bet vienīgā iespēja ikdienai un ne tikai
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
nu mēs arī piespiedu brīvprātīgi tā dzīvojām un nebija tās sajūtas, ka kaut kā baigi trūktu vairāk kā ir normāli (man visu bērnību bija diēta, kad nevar gandrīz neko garšīgu, tikai bulciņas) jo visiem citiem jau arī trūka :D
par otro rindkopu - jā, man arī bieži ir tāda sajūta. bet nav tā, ka tie būtu vienīgie. kaut vai tas pats piemērs ar 'recepšu zāles atlaidēm' un to pašu aktīvo vielu trīsreiz lētāk citā medikamentā, kas noved pie tā, ka neiet pēc receptes, jo vizītes maksa (4,7 ? eiro) ir arguments. un kādas no zālēm (dzīves kvalitātei) nedzert jo ietaupās. un šis piemērs no dzīves nav no tiem, kas gaida un grib visu klēpī.
jo izmisums jau ir arī tiem, kas sitas un dārzs un co. kā ir tiem, kam nav dārza vai dzīvesvieta īrējama man bail padomāt.
no otras puses daudzi no tiem, kam nav dārza vai viņš varētu būt lielāks, bieži vien trūkst jaudas un kapacitātes lielākai platībai vai efektīvākai saimniekošanai nediagnosticētas depresijas dēļ (as in klīniskas nevis 'man viss besī, laikam depresija')
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/65973