12. Maijs 2017 (11:47)
ļoti daudz domāju par to zero waste. tas tā forši nosaukts turīgajiem. jo mazturīgie tā dzīvo labākajā gadījumā gadiem, sliktākajā - vienmēr. atteikties, samazināt, lietot atkārtoti, šķirot, izmest. nu un visas upcycling māsterklases nemaz nevajag, jo to jau sen dara. tas ir tas kā dzīvo gribētos teikt, ka lielākā daļa populācijas valstī, nu tā, kas dzīvo ar minimalku, drusciņ virs minimalkas un no pabalstiem. nu tā, ka neplānotiem izdevumiem ir nevis summiņa kontā, bet jāiekrāj
un es ar šausmām domāju par to, kā ir tiem, kas ir tur - pašā lejā un bezcerībā un beznaudijā. jo tā zero waste filozofija ir kaut kas aizraujošs un foršs, ja ir jauna. jo ir diezgan nomācoši, ja tā nav brīvprātīga izvēle bet vienīgā iespēja ikdienai un ne tikai
nu jau man sāk apnikt tas vecais stāsts par uzņēmības trūkumu. ir cilvēki, kuri nevar un nekad nebūs uzņēmīgi un apakšā ir nevis tādēļ, bet apstākļu sakritības dēļ. garīga saslimšana. invaliditāte, vecums, aprūpējams tuvinieks, mazi bērni - iespēja strādāt pusslodzi vai nepilnu laiku, izglītības trūkums un nespēja dabūt kredītu par ko to izglītības caurumu aizlāpīt un pēc tam pelnīt normāli un to parādu atdot. ne visi kas ir apakšā var no turienes izkārpīties un uzņēmība nav vienīgais saskaitāmais. jā, skaļāk brēc tie, kas varētu bet labāk grib visu uz paplātes, bet tajā statistiskajā 'lejā' ļoti liela daļa ir tādu, kas vienkārši objektīvi nekad augšā netiks. jā, liela daļa problēmas atrisināsies tuvāko 20 gadu laikā un tad paliks tikai skaļi ņaudošā
līdzmaksājums pie speciālistam ir 3 lati vecajā naudā (4,27?). un diemžēl liela daļa populācijas maksas manipulācijas (ja vajag steidzami) pat par 30 eiro + ceļa nauda neveic uzreiz (jo jāiekrāj lai cik absurdi tas neizklausītos)