vispār es ļoti izmisīgi gribu savu dzīvnieciņu. nu tādu, kas būtu tikai mans. nu, man ir divi kaķi (pie mātes) un sunītis (pie tēva), bet viņi nav īsti mani. nu ne tā, ka pavisam. man nekad nav bijušas žurciņas/pelītes vai putni. akvārijā bija upes zivis kaut kad bērnībā, bet tas nebeidzās labi.
bet šorīt 5.20, kad paskatījos pa logu un ieraudzīju vienu figūru, kas pusaismiguzi tenteriski tika vilkta nopakaļus lielam sunim man kļuva žēl. ne jau sevis. tā nabaga cilvēka. suns jau, protams, ļoti priecīgs