22. Aprīlis 2016 (11:11)
vispār es ļoti izmisīgi gribu savu dzīvnieciņu. nu tādu, kas būtu tikai mans. nu, man ir divi kaķi (pie mātes) un sunītis (pie tēva), bet viņi nav īsti mani. nu ne tā, ka pavisam. man nekad nav bijušas žurciņas/pelītes vai putni. akvārijā bija upes zivis kaut kad bērnībā, bet tas nebeidzās labi.
bet šorīt 5.20, kad paskatījos pa logu un ieraudzīju vienu figūru, kas pusaismiguzi tenteriski tika vilkta nopakaļus lielam sunim man kļuva žēl. ne jau sevis. tā nabaga cilvēka. suns jau, protams, ļoti priecīgs
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
nu, mums ir viens tāds, kas septiņos knapi jāpierunā iziet pačurāt un tad fiksi tēs klāj gultu, citādāk ielien pēc dabavkām. un ja ir kāds ciemiņš (jo man parasti istabai durvis ciet, besī, ka lien iekšā/ārā zem segas un tūcījās) tad lien sust tiem blakus kamēr vai nu ciemiņš ceļas vai galīgi čurāt vajag (kas gan, ja viss klusi, mierīgi var notikt ne ātrāk par 10/11. un gulēt suns iet ātri- ap deviņiem :D)
un mums ir bijuši arī tādi, kas brīvdienās kopā ar māti guļ līdz 11 pilnīgā bezsamaņā :D