laikam ir lietas, kuras es nemācos. kādēļ gan citādāk mani dzīve atkal un atkal noliek situācijā, kad makā divdesmit santīmi un naudiņa par haltūru kontā ieripos tuvākajā nākotnē (patiesībā nezin kad).
izaugšu liela, būšu bagāta. tā es sev saku un cenšos par kopējo situāciju nedomāt, ka nenolaižas rokas
|
Posted by: porcelāna lellīte (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} neraate) Posted at: 29. Maijs 2013, 10:59
|
|
interesantākais ir tas, ka nav tiešas korelācijas starp vispārējo tābrīža ienākumu līmeni un naudas maka pildījumu (tā ir gadījies arī tad, kad strādāju riebīgu labi apmaksātu darbu. bet tobrīd man vajadzēja nonākt līdz tādai situācijai, lai ko mainītu). parasti tas ir forsmažors. un tos jau iepriekš nevar paredzēt.
par rūdījumu nezinu, bet produkti man vienmēr ir vismaz nedēļas rezervei, tā ka bada nāve nedraud, turklāt stopēt māku (līdz vecākiem arī gan jau tiktu), tikai tā psiholoģiskā kaqtastrofas sajūta izglītības un dzimšanas datu sakarā. bet tas viss no lepnības, šīs ciešanas lepnības un pašas nemākulības dēļ
nez, man liekas,ka savā ziņā tas norūda
kaut, nevarētu teikt,ka tagad es baigi bieži atcerētos savus studiju gadus ar labi,ja 20 santīmiem makā un mūžīgajiem ceptajiem kartupeļiem un ketčupu no otrā stāva virtuves nosperto un stopošanu uttt...
vispār es gribēju teikt,ka, ja neskaita to,ka atlieku nebaltai dienai, tad naudu plānot tā arī neesmu iemācījusies, ceru,ka Tev veiksies labāk :)