interesantākais ir tas, ka nav tiešas korelācijas starp vispārējo tābrīža ienākumu līmeni un naudas maka pildījumu (tā ir gadījies arī tad, kad strādāju riebīgu labi apmaksātu darbu. bet tobrīd man vajadzēja nonākt līdz tādai situācijai, lai ko mainītu). parasti tas ir forsmažors. un tos jau iepriekš nevar paredzēt.
par rūdījumu nezinu, bet produkti man vienmēr ir vismaz nedēļas rezervei, tā ka bada nāve nedraud, turklāt stopēt māku (līdz vecākiem arī gan jau tiktu), tikai tā psiholoģiskā kaqtastrofas sajūta izglītības un dzimšanas datu sakarā. bet tas viss no lepnības, šīs ciešanas lepnības un pašas nemākulības dēļ