garīgais: pļekš
laikam ir lietas, kuras es nemācos. kādēļ gan citādāk mani dzīve atkal un atkal noliek situācijā, kad makā divdesmit santīmi un naudiņa par haltūru kontā ieripos tuvākajā nākotnē (patiesībā nezin kad).
izaugšu liela, būšu bagāta. tā es sev saku un cenšos par kopējo situāciju nedomāt, ka nenolaižas rokas
nez, man liekas,ka savā ziņā tas norūda
kaut, nevarētu teikt,ka tagad es baigi bieži atcerētos savus studiju gadus ar labi,ja 20 santīmiem makā un mūžīgajiem ceptajiem kartupeļiem un ketčupu no otrā stāva virtuves nosperto un stopošanu uttt...
vispār es gribēju teikt,ka, ja neskaita to,ka atlieku nebaltai dienai, tad naudu plānot tā arī neesmu iemācījusies, ceru,ka Tev veiksies labāk :)