pēc-pauze
ir pagājis krietns laiks kopš pēdējā ieraksta. īsti vairs nevaru atsaukt ne tā brīža domas, jūtas, vārdus. nācās pat nedaudz atcerēties, ar ko tad beidzu... tas liekas jau tik sen, kaut arī pagājušas ir tikai 19 dienas. spriediet paši - maz vai daudz.

katrā gadījumā, šajās dienās ir daudz kas noticis.

12.12. - kojas, Ievačka, "Trainspotting"
13.-14.12. - dāvanu maratons atklāts; atklāta arī piparkūku ik gada sezona
15.12. - Ievačkas diena, kojas, pīpīte
16.12. - Solas koncerts
17.12. - mazie Ziemassvētki
18.-23.12. - vāczeme
24.-26.12. - Ziemassvētki
27.-28.12. - vienkārši mājas

tam visam pa vidu vēl norvēģu valodas, dāvanu maratons, kas beidzas tikai 24.decembra vakarā.

par visu neuzrakstīšu. par visu nemaz nevajag uzrakstīt.

šis ir bijis negaidīti jauks Ziemassvētku laiks. tāds, kādam tam vajag būt. nē, ne perfekts. (jo perfektu lietu šajā pasaulē nav). ar saviem kāpumiem un kritumiem. pamācošs, mierinošs, jautrs, atbrīvojošs, aizraujošs, trakulīgs.

es atminējos par lietām, par kurām nekad nevajag piemirst.

PASAULE IR, LAI TO IEKAROTU. tajā nav vietas bailēm, kuras apstādina.

ar to tad arī esmu pateikusi pašu būtiskāko. vismaz to, kas man tāds liekas šobrīd.