riska diena
Patiesībā, jau katra diena, kurā no rīta pamostamies, sevī jau ietver savu daļu riska. Mēs nevarām zināt ne to, kas mūs sagaida, ne to, kā tā izvērtīsies. Taču lielākājā daļā no mums atvēlētā laika par visvisādiem riskiem nedomājam. Un labi, ka tā, jo citādi varētu sajukt prātā. Vai ne?

Taču šodien man atkal nācās par to domāt. Par risku. Kas notiks, ja nedarīšu to un, līdz ar to nedarīšu arī to, taču gala rezultātā man tik un tā nāksies darīt to, kas paredzēts. Vienalga, kas ir sākumam un beigām pa vidu. Grūti izsekot domai, taču viss ir pavisam vienkārši. Runa ir par lēmumu pieņemšanu un to, kā tiek saplānots laiks. Lēmumu pieņemšana var būt mokoša jau tāpēc vien, ka parasti ir vēlme, lai viss būtu pēc iespējas labāk. Šaubu moments tajā, vai tas tā patiešām būs, ja pieņemsim vienu vai otru lēmumu, var būt iznīcinošs. Iznīcinošs tieši tādā nozīmē, ka lēmums tā var arī netikt pieņemts. Vai arī ir "novilkts" jau tik ilgi, ka ir par vēlu. Skaidru atbildi, kā šo procesu padarīt vieglāku, tā arī neesmu guvusi. Ir jāseko intuīcijai, ko ir jāmāk darīt. Nepazīsi sevi, nezināsi arī, ko intuīcija tev saka! Tad nu lūk - visa vienkāši sarežģītā māksla.


P.S. Aktīvs vakars ir zelta vērtē!