posmi
šķiet, ir pienācis laiks. citiem vārdiem, iespējams, man vienkārši atkal ir vēlme uzrakstīt ko publiskāku.

ir jāklausās Four Tet. un par spīti lietum ārā aiz loga, jādomā par siltu vasaras blāzmu. mašīna, vaļā logi vai jumta nav vispār. ceļš. tā ir tā sajūta, kas mani nepamet pēdējās dienas. virzība, bet ne tikai ārēja. ar iekšēju dinamiku.

mana atgriešanās pie sevis visa pavasara garumā.

posmi noslēdzas. un sākas no jauna. es nejūtu pārmaiņu robežas, bet redzu tās pēc tam.

es dzīvoju. izdzīvoju. un dejojot atslēdzu visas domas. tikai mūzika, mans ķermenis un es pati. un es ceļu pieminekli ikkatra mirkļa patiesumam.