šodienas "vienkārši tici vai netici" stāsts
ierados darbā. rīts kā jau rīts. slēdzu iekšā datoru, kaut ko čaloju ar vienu darba kolēģi. neatceros vairs pat īsti, kā tā saruna aizsākās, bet katrā ziņā tā noveda pie šīs dienas stāsta. aizsākums, šķiet, bija viena kristīgā dziesma, kura ļoti bieži skan pa radio un ir iekļauta kaut kādā kristīgo dziesmu izlasē. dziesmu, protams, biju dzirdējusi, bet nekad nebūtu aizdomājusies, ka tā ir kristīga dziesma.

tā nu viņa man prasa, vai es ticu Dievam? mana atbilde: jā. īsa pauze. jautāju atpakaļ, vai viņa tic dievam? viņas atbilde: jā.

[interesanta saruna plkst. 9:00 no rīta]

tad viņa saka, ka pastāstīs stāstu par vienu draudzeni, kura ir redzējusi garīgo pasauli. to pasauli, kuru parastam mirstīgam nav lemts redzēt. diemžēl tajā brīdī jau sāka zvanīt dārgie klienti un tā tā saruna ievilkās pusdienas garumā starpzvanu pauzēs.

viņas draudzene ir kristiete, kura vēlējās, lai viņai būtu iespēja redzēt garīgo pasauli. viņa lūdza Dievam iespēju to redzēt. vienā dienā tā arī notika. viņai bija iespēja redzēt eņģeļus. esot 3 dažādu veidu eņģeļi, no kuriem 2 viņai ir parādījušies. tas 3 ir tas vissvarīgākais un nozīmīgākais.

tad viņa lūdza redzēt arī garīgās pasaules slikto pusi. ja ir eņģeļi, tad pastāv arī pretspēks - dēmoni. viņa lūdza to Dievam un viņš deva viņai šādu iespēju.

mani, protams, ineresēja, kā viņa ar to var sadzīvot. jo reiz ieguvis spēju saredzēt, redzi visu atlikušo mūžu. sākumā esot bijis nepierasti n pat varbūt biedējoši. bet tad viņa ar to ir apradusi. un tagad var arī pat ar viņiem sarunāties.

interesanti.

tas tomēr ir gatavības jautājums - vai vēlies redzēt to, par ko jau, teiksim, nedaudz savādi ir apjaust.