es aizņemos
laiks ir mānīgs.

šodien man tas liekas kā sātīga sviestmaize ar sieru, tomātu, gurķi un kādu mērci vēl pa virsu. un es kožu un kožu šo sātīgo gardumu ar sajūtu, ka nekad to nenotiesāšu. bet nevaru ne īsti pārstāt, ne īsti turpināt.

laiks ir tik sablīvēts kā šī sātīgā sviestmaize. ne spraudziņas tīra skābekļa.

meloju.

tīrs skābeklis bija pagājušajā otrdienā, kad piecēlos, īsti nezinādama, ko pasākt līdz norvēģu valodai, Ievai&biļešu pirkšanai un Bupei. es nejutu laiku, jo nebija, kur steigties. es gāju lēnām. un spīdēja saule. es runāju lēnām. un aizvēru acis. un nedzirdēju ūdeni skalojamies.

jā, es domāju par laiku. atkal jau. es domāju par traktoristiem, kuri nemaz nav traktoristi, par dejām, par darbu, par izklaidi. es domāju par tiem, kuri ir šeit, un par tiem, kuri ir prom. es uzjautrinos līdz ar veselīgu ķiķināšanu - kritiķim tomēr ir būt tik viegli! tikai noturēt mugurkaulu pēc tam prast.

traktorists ir beidzis skolā 9 klases. ir ļoti mīļš un kautrīgs. nerunā īpaši daudz. bet viņš visu sestdienu pavadīja kopā ar 3 trakām Lēnertēm un 2 Nila atvasēm, līdz galva sāka sāpēt. mēs aizvilkām viņu līdzi slidot, kaut arī pirms tam viņš nebija uz slidām stāvējis. viņš pierādīja, ka to spēj un vēl ļoti labi. atšķirībā no manis, ne reizes nenokrita. viņš ēda ar mums kopā. un naktī mēs gājām pastaigāties, kaut arī man bija jau spēku izsīkums. vēlreiz pārliecinos, cik būtiska ir vecāku roka vai vienkārša viņu klātesme, pareizie līdzcilvēki (ja mugurkauls vājāks) un, jā, ir jābūt vēl kaut kam, ko vārdos ielikt nespēju. bet, man šķiet, ka viņam ir mērķis, par kuru viņš sapņo. un tas viņu padara citādāku no visiem tiem pārējiem, kurus pēdējo nedēļas nogaļu laikā esmu paspējusi redzēt. vairāk pagaidām es nedomāju. man ir vienkārši interesanti. jo es dzīvoju citā realitātē.

tik ļoti priecājos par dejām! mūs tā parasti izmoca, bet sajūta tik laba. patiesībā, tas manī izraisa līdzīgas izjūtas kā slidošana vai skriešana. esi tikai tu, tavs ķermenis un telpa. tas man viennozīmīgi bija pietrūcis pēdējo 2 mēnešu laikā.

darbs. no comments. viss tāpat skaidrs. es vēl mācos.

jā, un nāk pavasaris. arvien tuvāk un tuvāk.

un man gribās sātīgu sviestmaizi. ar sieru, tomātu un gurķi.