Pirmdiena, 8. Jun 2009, 00:29

Kaut arī jau iepriekš tikām daudz un ilgi runājušās par dzīvi, vienmēr tas tomēr bijis "mātes-meitas" attiecību līmenī. Pirmo reizi mums bija saruna "līdzīgs-līdzīgam" līmenī. Bez bažām, vai šo dabisko attiecību uzliktie zīmogi netraucēs mums vienai otru pareizi saprast. Par lietām, par kurām parasti runā tikai ar vislabākajām draudzenēm.
Mīļā mammīte, varbūt kādu dienu Tu arī lasīsi manu dienasgrāmatu!
 ir doma | 18 raksta

Pirmdiena, 8. Jun 2009, 00:56
[info]falling

lucky you. man gan tā neiet. mana māte vienmēr man bijusi vairāk helpless draudzene nekā māte.
Diskusija - Atbildēt

Pirmdiena, 8. Jun 2009, 01:15
[info]nenormaaliigaa

šis posts rakstīts, lai darītu zināmu, ka lietas/cilvēkus/attiecības ir iespējams mainīt, uzlabot, pārveidot pēc vēlmes/spējām/vajadzības/pacietības utml.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Pirmdiena, 8. Jun 2009, 17:37
[info]nulle

:)
Iepriekšējais - Atbildēt

Pirmdiena, 8. Jun 2009, 01:02
[info]romija

Bet saproti. Mātes - meitas, tas nav tik vienkārši. Tu nekad (nekad - nosacīti) nebūsi līdzvērtīga savai mātei, Tu nevari prasīt līdzvērtīgu sarunu. Tāda saruna var būt, bet var arī nebūt, Tev nav tiesības to paģērēt.
Diskusija - Atbildēt

Pirmdiena, 8. Jun 2009, 01:13
[info]nenormaaliigaa

Vai pēc manis teiktā izklausās, ka es jebkad mēģināju/mēģinātu to paģērēt?
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Pirmdiena, 8. Jun 2009, 01:18
[info]romija

Jā, man tā šķita. Man škita, ka Tu vēlies līdzvērtīgu sarunu. Ar vecākienm?
Es nestrīdēsos, neoponēšu utt.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Pirmdiena, 8. Jun 2009, 01:21
[info]nenormaaliigaa

Man šķiet, es neesmu gatava atbildēt uz šo jautājumu tā, lai atbildi padarītu saprotamu, tā, lai pareizi saprastu, ko es šajā gadījumā saprotu ar "līdzvērtīgu".

Jā, vēlos līdzvērtīgu, bet nepaģēru, pat īpaši necerēju, nebiju par to tādā aspektā domājusi, ka "vēlos". Tas, kas notiek, šobrīd nav noformulēts.
Iepriekšējais - Atbildēt

Pirmdiena, 8. Jun 2009, 16:21
[info]beta

?! kaapeec "nekad nebuusi liidzveertiiga savai maatei" ?! manupraat jau no pasha saakuma =
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Pirmdiena, 8. Jun 2009, 16:23
[info]nenormaaliigaa

Kā jūtaties? :)
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Pirmdiena, 8. Jun 2009, 21:32
[info]beta

laimiiga - ljoti, ljoti :*
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Trešdiena, 10. Jun 2009, 09:34
[info]nenormaaliigaa

:))))))))
Iepriekšējais - Atbildēt

Pirmdiena, 8. Jun 2009, 16:38
[info]romija

Ar to es domāju gadu starpību un bērnu - vecāku attiecības.
Visbiežāk vecāki savus bērnus visu mūžu uztver kā bērnus. Es saku - visbiežāk, bet ir, protams, izņēmumi (paldies Dievam). Es neko neapgalvoju, tie ir mani novērojumi, arī pieredze.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Pirmdiena, 8. Jun 2009, 21:33
[info]beta

Jap, no tradicionaalaa, shobriid paarsvaraa sastopamaa Tev ir 100% taisniiba, bet es par to visu peec buutiibas - peec Miilestiibas buutiibas.
Iepriekšējais - Atbildēt

Pirmdiena, 8. Jun 2009, 21:35
[info]beta

Un veel es gribeeju teikt, ka - var uztvert otru kaa bernu, jo taa tas nemainiigi ir visu muuzhu, bet neietilpinot beerna jeedzienaa domu par to, ka - beernam jaaklausa mamma & visus citus "jaa-" :))
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Pirmdiena, 8. Jun 2009, 23:32
[info]romija

Protams, ka var, tas būtu ideālais variants, bet diemžēl realitātē notiek citādi. Vienīgais ko mēs varam - nepieļaut savu vecāku kļūdas audzinot savus bērnus. Mīlēt viņus, atbalstīt, novērtēt, nebūt aizbildnieciskiem, izturēties kā pret līdzīgiem jau no mazotnes...
Mēs nevaram mainīt savus vecākus. Un vai mums tas jādara? Ir sāpīgi, ja vecāki vienmēr visu zin labāk - nenovertē, (varbūt Karlīna jau sen pāraugusi vecākus gudrībā, mīlestībā ? ), bet ar to jāsamierinās. Vecāku "paraudzinašanas" mēģinājumi vairo neapmierinātību un strīdus, viss izvēršas vēl sāpīgāk.
Dažiem, protams, veicas. Un es ceru, ka mūsu bērniem veiksies arī ar mums.
Vai ne, Karlīn? :)
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Trešdiena, 10. Jun 2009, 09:54
[info]nenormaaliigaa

Ai, es laikam tomēr nepiekritīšu...kā jau komentēju augstāk - šis posts (un visi citi, kuros esmu pieminējusi savus vecākus) domāts, lai darītu zināmu, ka IR iespējams mainīt jebkuras attiecības pēc patikas.
Pašmērķis šajā gadījumā nav tieši mainīt vecākus. Mērķis ir palīdzēt mums būt laimīgiem - gan man, gan vecākiem. Tas automātiski arī ietver personības un attiecību pārmaiņas. Ja "pāraudzināšana" tiek sniegta kā "es gribu, lai Jūs dariet tā, kā man patīk", tad, protams, tas viss jebkurās attiecībās rezultējas negatīvi. Ja vecāku (un vispār jebkura cilvēka) "audzināšana" notiek ar mērķi sniegt viņiem iespēju būt laimīgiem kā indivīdiem, ja to dara ar mīlestību un bez personiskām vēlmēm, bez personības prizmas iejaukšanās no "audzinātāja" puses, tad vecāki mainās. Un mainās tādā tempā, ka žoklis atkarās. Mainās tik dziļi, ka sejas vaibsti un starojums ir pavisam cits.
Ikreiz, kad apciemoju vecākus, redzu, ka atkal notikušas būtiskas pārmaiņas. Par spīti absurdajai situācijai ekonomiskajā ziņā, viņi izskatās starojošāki kā jebkad, harmoniskāki un mierīgāki.

Tā neesmu es, kas to dara. Dievs. Viņš liek pareizos vārdus, viņš parāda man pareizos veidus, lai aizskartu šo cilvēku sirds un prātus un ļautu viņiem nomest nevajadzīgās nastas. Mēs esam dzimuši, lai būtu brīvi. Mēs esam dzimuši, lai neuztrauktos, lai nerūpētos par materiālo, bet gan priecātos par dzīvi.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Trešdiena, 10. Jun 2009, 10:27
[info]romija

Tu jau man te tā kā tāds Ļedjājevs :)

Lai Jums izdodas!
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Trešdiena, 10. Jun 2009, 10:42
[info]nenormaaliigaa

wiiiiiiii
:)
Paldies!
Iepriekšējais - Atbildēt