Protams, ka var, tas būtu ideālais variants, bet diemžēl realitātē notiek citādi. Vienīgais ko mēs varam - nepieļaut savu vecāku kļūdas audzinot savus bērnus. Mīlēt viņus, atbalstīt, novērtēt, nebūt aizbildnieciskiem, izturēties kā pret līdzīgiem jau no mazotnes...
Mēs nevaram mainīt savus vecākus. Un vai mums tas jādara? Ir sāpīgi, ja vecāki vienmēr visu zin labāk - nenovertē, (varbūt Karlīna jau sen pāraugusi vecākus gudrībā, mīlestībā ? ), bet ar to jāsamierinās. Vecāku "paraudzinašanas" mēģinājumi vairo neapmierinātību un strīdus, viss izvēršas vēl sāpīgāk.
Dažiem, protams, veicas. Un es ceru, ka mūsu bērniem veiksies arī ar mums.
Vai ne, Karlīn? :)