Jēzus līgava

Ai, es laikam tomēr nepiekritīšu...kā jau komentēju augstāk - šis posts (un visi citi, kuros esmu pieminējusi savus vecākus) domāts, lai darītu zināmu, ka IR iespējams mainīt jebkuras attiecības pēc patikas.
Pašmērķis šajā gadījumā nav tieši mainīt vecākus. Mērķis ir palīdzēt mums būt laimīgiem - gan man, gan vecākiem. Tas automātiski arī ietver personības un attiecību pārmaiņas. Ja "pāraudzināšana" tiek sniegta kā "es gribu, lai Jūs dariet tā, kā man patīk", tad, protams, tas viss jebkurās attiecībās rezultējas negatīvi. Ja vecāku (un vispār jebkura cilvēka) "audzināšana" notiek ar mērķi sniegt viņiem iespēju būt laimīgiem kā indivīdiem, ja to dara ar mīlestību un bez personiskām vēlmēm, bez personības prizmas iejaukšanās no "audzinātāja" puses, tad vecāki mainās. Un mainās tādā tempā, ka žoklis atkarās. Mainās tik dziļi, ka sejas vaibsti un starojums ir pavisam cits.
Ikreiz, kad apciemoju vecākus, redzu, ka atkal notikušas būtiskas pārmaiņas. Par spīti absurdajai situācijai ekonomiskajā ziņā, viņi izskatās starojošāki kā jebkad, harmoniskāki un mierīgāki.

Tā neesmu es, kas to dara. Dievs. Viņš liek pareizos vārdus, viņš parāda man pareizos veidus, lai aizskartu šo cilvēku sirds un prātus un ļautu viņiem nomest nevajadzīgās nastas. Mēs esam dzimuši, lai būtu brīvi. Mēs esam dzimuši, lai neuztrauktos, lai nerūpētos par materiālo, bet gan priecātos par dzīvi.