Jēzus līgava

Es mēģināšu bez personīgiem uzbraucieniem un tamlīdzīgiem mēsliem, bet aizrādīšu uz pāris nekonsekvencēm Tevis rakstītajā. Pie reizes paužot savu personīgo viedokli, kas nu man te ienāca prātā pārlasot diskusiju.

"Un interesantākais, ka cilvēks, kam ģimene ir vērtība, kas negrib savu dēlu ar citu vīrieti gultā kopā redzēt, tiek pataisīti par morāliem kropļiem. Kaut patiesībā ir otrādi." šis teksts manā skatījumā tā vispārīgi diez ko nesaskan ar "Man personīgi pret homoseksualitāti nekas pretim nav." Bet var jau būt, ka es pārprotu. Piedevām, kāpēc runa ir tikai par dēliem? Var jau būt, ka es atkal paudīšu šausmīgi izvirtušu nostāju, bet lai iemet man ar tomātu jebkurš normāls vīrietis, kas nesapņo pabaudīt gultas priekus ar vairākām sievietēm... un visticamāk ne jau nu tādā aspektā kā ar vienu bučojās, kamēr otra blakus skatās seriālu. Ja jau esam godīgi, tad esam godīgi līdz galam - nost ar lesbietēm un bi sievietēm?

"Par bērniem.. Ir pusaudža vecumā periods, kad cilvēks meklē sevi. Ļoti liels skaits tieši pusaudžu sāk "aizrauties" ar šito modes lietu, kas ir tikai un vienīgi balstīta uz gultu, nevis mīlestību" Man jau šķiet, ka tas ir raksturīgi vispār tīņa vecumā, ka pamatā tomēr ir hormonu vētras nevis otra cilvēka dvēseles novērtēšana un lai jau bērni izpēta savu seksualitāti, kas tur slikts? Ja man būtu homoseksuāls dēls/meita vai es par to priecātos? Droši vien, ka nē, jo tomēr man ir ilūzija, ka es būtu sasodīti foršs opis. Bet vai es tāpēc viņu mazāk mīlētu? Nē! Vai es gribētu, lai kāds ekstrēmistu bariņš viņu nomētā ar fekālijām vai piekauj? Nē!

"Parunā kādreiz ar kādu bijušo homoseksuālistu. Viņu atziņas ir vispatiesākās. Un dažreiz ļoti graujošas atziņas." Man ir pretēja pieredze, esmu runājis ar cilvēku, kas visiem spēkiem centās būt normāls, jo mamma taču grib mazbērnus un vispār puisītim jādraudzējas ar meitenīti utt. Cilvēks atrada savu īsto būtību tikai aizbraucot uz ārzemēm, kad saprata, ka patiesībā nav ne mazākās nozīmes ko tu mīli, galvenais, ka tev ir labi kopā ar to cilvēku. Bet psihe tāpat sadragāta ar nepilnvērtības sajūtu.

Ceru, ka neuzskatīsi to par bkstīšanu ar pirkstu, bet, ja pareizi atminos pagājšgad Tev bija krietni radikālāki uzskati. Man gan arī vienu brīdi piederdzās tas viss un izbesīja abas frakcijas, bet nu... katram ir tiesības būt par vai pret vai vienkārši visam uzlikt mīksto :)

saulīt, praidu / antipraidu / un citas vārda un pulcēšanās brīvības izpausmes tev ar varu neviens nespiež ne skatīties, ne tajās piedalīties. humanoīdi to dara sev (un protams tiem, kas brīvi izvēlās apmeklēt viņū pasākumus. tāpat kā interesenti var lasīt tavu žurci - un ja tu tiešām nevēlētos lai vispār kāds to te lasa, tad tu te neraxtītu). viņi neliek tev sev mīlēt (cik no viņiem tev ir spieduši atzīties mīlestībā? pareiz - nulle.). viņi neplātās ne ar ko ("plātīties" ir darbības vārds ar izteikti negatīvu lādiņu bet nevis vnk apraxtošs - un mums jau ir skaidrs ka tev nepatīk redzēt palielākas humanoīdu masas ielās. bet tas tev netraucē tupēt mājās un priecāties par savu brīnišķīgo un gudro "nepiedalīšanos","paklusēšanu" un citām tavām personīgajām vērtībām. netraucē ar savu īgnumu - skauž varbūtās? - humanoīdiem izklaidēties!). ne ar ko guļ, ne ar ko ēd brokastis (ja mēs pieņemam ka rokās saķērušies heteropārīši neplātās ar to ka viņi guļ viens ar otru un vēl brokastis kopā ēd (ak šausmas kāds nāves grēks) tad pieņemsim arī ka homopārīši var darīt to pašu). nebaksti viņiem ar pirkstu, tu viņus nepazīsti! (tu nezini praida organizētāju katra personīgās ambīcijas sakarā ar gājienu - tad nespraud te savas lielīšanās un sazinvēlkādas birkas viņiem virsū!)