Man pietika ar manu nolauzto pus gadu svensonijā, lai saprastu, ka tolerance ir oficiālā politika. Ok, man pārsvarā nācās saskarties ar radikālu jaunatni un prātu izkūkojušiem profesoriem, bet tomēr, runājot arī ar citu slāņu pārstāvjiem nonācu pie secinājuma, ka lai arī politkorektāk noformulēta, bet tomēr šī nepatika pastāv. Un lai arī es sevi uzskatu par ļoti tolerantu cilvēku un bieži vien aizrādu te dažiem, ka visi krievi nav slikti, tad tomēr reizēm redzot kādu, piemēram, spļaujam uz ielas, nodomāju - krievs!
Ja tu papētīsi moderno vēsturi - nu nekur nav bijusi apriori attieksme pret gejiem ar apskāvieniem un prieka saucieniem, gandriz visur tas ir bijis ilgstošs un vietām ļoti sāpīgs process un Latvijā tas vienkārši jāizslimo - nezinu vai kāds izņemot mūs divus šo diskusiju lasa, bet, ja tā ir, es pieņemu, ka tas rosinās cilvēkam izveidot savu viedokli šajā jautājumā un godīgi sakot par vai pret man ir vienalga, ka tikai cilvēks var to pamatot un tic pamatojumam, pat ja pamatojums ir tik absurds kā "homoseksualitāte ir slimība". Demokrātija ir kā attiecības - tā prasa darbu un laiku, tas nenotiek overnight. Arī šīs mūsu pļāpas ir daļa no procesa.
Es domāju, ka šim vakaram pietiks :) Paldies par interesanto diskusiju!