| Bubuļu būda |
[14. Apr 2009|16:40] |
Bija jauks, saulains rīts. Putniņi dziedāja, vardes kurkstēja, stārķi un dzērves plivinājās pa pļavu, un fenomenāli šo nomaļo vietu papildināja kāds melns džips, pa pusei noslēpies kaut kādos krūmos krietnu gabalu tālāk. Ko es. Es neko. Apkrāvies Maxima maisiņiem un savām mantām, stiepos pa ošu aleju uz māju. Neskatoties uz to, ka man no drausmīgajām paģirām bija uzpampis ģīmis, bija patīkami iet pa iebraukto zemes ceļu. Kā es nokritu no tā koka... kā iesprūdu ūdens caurulē... kā pār to lauku Jāņos pliks skrēju...
Pēc pāris sekundēm mani koferi un maisiņi palidoja uz visām pusēm. Es nokritu uz muguras un mani laizīt metās trīs sētas kranči. Kad izdevās viņus nogrūzt, ieraudzīju mans antīkais koferis pa krasta slīpumu šļūc iekšā dīķī.
Izdarīju lielu, virtuozu lēcienu, bet piezemējos uz sejas.
Koferi tomēr izdevās izglābt. Pēdējā brīdī aizķēru to ar roku.
Nu, es jau neko. Sakārtojos, salasīju dažas izkritušās mantas, pārbaudīju postījumus, turpināju ceļu uz māju.
Māte kuhņā cep kartupeļus, kotletes un gaļu. Ieeju istabā - atrodu māsīcu ar seju guļam uz galda un atgādinam lielu, melnu gremlinu.
- Vēl joprojām gruzies par to čali? - es, nosviedis pēdējo mantu kravu, smīkņāju.
- Nē, - viņa izrādās nevien tikai izmocīta, bet arī aizsmakusi.
Izrādās, ka māsīca augšā jau no pieciem. Visas šīs stundas mana saimnieciskā māte viņai likusi taisīt ēst, tīrīt māju, mēzt kūti un slaukt govis.
- Kafiju?
- Jā, - māsīca atkal atkrīt uz galda.
- Paskaties kā rūgst mīkla, - māte pēkšņi parādās durvīs.
- Jā. Nenet, melnu, stipru kafiju. Lūdzu, - un māsīca izsliepj ārā no istabas.
Es sakrauju kājas uz ķeblīša. Atlaižos pret atzveltni. Ienāk mans tēvs.
Izvelkam aliņus un dzeram tos.
Īsi un lakoniski.
Radinieki šoreiz mani iztaujāja par to vai es netaisoties drīzumā precēties.
Visi sasita manas olas.
Drausmīgi piedzēros ar trešās un ceturtās pakāpes brālēniem.
Ēdu olas bez sāls.
Manis dēļ māsīca nejauši izkrita no šūpolēm.
Iebrauca ''čigāni''.
Mamma ar tēti ir ar mani apmierināti. It sevišķi pēc nelabā atgadījuma ar pirti un tanti Prieduli.
Atturība pasviež daudz kārdinājumu. Bet es tāpat negribētu darīt To kūtī.
Sekss ir visur.
Es tikai noliku kafiju uz mīksta dīvāna roktura. Tikai uz sekundi. Stabili noliku, bet kafija izlija. Uz mana darba portfeļa.
Ardievu iekavētā atskaite par martu. Ardievu. |
|
|
| Comments: |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) loop |
|---|
| Date: | 14. Aprīlis 2009 - 17:32 |
|---|
| | | (Link) |
|
bekapa nebija?
nebija.
man tāds neliels haoss. nejautā kāds.
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/156566/2717) | | From: | spike |
|---|
| Date: | 14. Aprīlis 2009 - 17:53 |
|---|
| | | (Link) |
|
veselīgi mierīgi
| From: | |
|---|
| Date: | 14. Aprīlis 2009 - 17:59 |
|---|
| | | (Link) |
|
nēn es jau saprotu, visi tādi bezgala svarīgi un ļoti aizņemti, bet tomēr -
vot nafig ņemt darbu līdzi, braucot uz pāris dienām brīvdienās pie sen neredzētas ģimenes. nafig. tad labāk nebraukt, bet sēdēt mājās un virpot.
bet ai, es daudz ko nesaprotu. nevermind.
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/151003/2403) | | From: | f |
|---|
| Date: | 14. Aprīlis 2009 - 23:15 |
|---|
| | | (Link) |
|
es jau arī somā mēdzu turēt kaut kādus materiālus - "a ja nu" (pareizāk sakot "noteikti kādā mirklī izvilkšu ārā"). beigās jāpriecājas, ka nav pazaudēti, saburzījušies vai iemarinēti..
pozitīvisms nevar glābt atskaiti.
| | From: | f |
|---|
| Date: | 15. Aprīlis 2009 - 08:26 |
|---|
| | | (Link) |
|
tikai tu pats, puika. tikai tu pats.
nē, tas notika šodien. pāris minūtes pirms šī ieraksta.
vienkārši - mans darba portfelis.
| |
