Es atsāku rakstīt cibā jūlija vidū, qd bija tāds bezrūpīgais naything goes vasaras vaibs; pirmais ieraksts bija par to, kā gājis pēdējos gadus, kas uzrunājis un tā, nākamais par to, kā ar Nistagmu ejam peldēties ezerā un kaut kas par siena gubām. Vispār bija doma tieši tādā vaibā arī turpināt, par savu sadzīvi un bez pasaules uzspiestā naratīva, bet ar to neviens diezko tā ka VISPĀR nerezonēja, toties uzrx klāt kā vilki bija 19. gadsimta domāšanas relikti cibā ar savu idiotisko patriarha geizu un, jāatzīst, reizēm visai izklaidējoši stulbo piepišanos visam, kas kaut margināli politisks. Protams, ka tas trigerēja sjweivīgo nefolka šķautni, kas saskatīja daudz lielākas rezonanses, līdz ar ko arī rezona, perspektīvas tādās jomās, un konkrēti cibas aktīvo lohu lecināšanā, jo... runāsim atklāti, nelohi cibā aktivitātes ziņā papiš lohiem ceturtdaļsetā whatever that means, un nav ko tur taisnoties

Tas ir un bija, un būs par to, ka tā, kā sauc, tā atsaucas