nelasilasi

Kāpēc zefīrs šokolādes glazūrā garšo daudz labāk un visnotaļ citādi nekā plikais zefīrs?
Kāpēc konfektes ar stiprā alkohola pildījumu pārdod visu diennakti? Vai varbūt tā nav?
Kāpēc ikdienība reizēm šķiet omulīga, bet citās reizēs - drūma?

- I just want something beautiful
- We all want something beautiful...

Cilvēkam dzīvē vajadzētu iemācīties divas lietas — runāt un klusēt.

(Juris Rubenis)

meitene ar lūpukrāsu aiz mēteļa oderes

István Örkény. One minute stories.

Šie dažādā garuma stāstiņi ir atšķirīgi arī noskaņas ziņā. Daži nes zemtekstus un norādes par nopietnām lietām (politikas, vēstures īstenību), citi ir kā absurdi joki, vēl citi kā vārdu spēles utt. utjpr. Visumā saistoši, un lasīt var tieši tā, kā instrukcijā minēts: "..while the soft-boiled egg is boiling..". Lūk, viens no vienminūtes stāstiem pilnā apjomā:


classified advertisement
(nostalgia)

Must urgently exchange two-room, third floor apartment with built-in kitchen cabinets on Joliot Curie Square overlooking Eagle Peak for two-room, third floor apartment with built-in kitchen cabinet on Joliot Curie Square over-looking Eagle Peak. Money no object.

Paskāls Mersjē. Lea.

Šī Mersjē grāmata varbūt mazliet mazāk aizgrāba nekā "Nakts vilciens uz Lisabonu", jo ir tāda vienkāršāka, arī kompaktāka. Tomēr arī šī bija lieliski uzrakstīta, blīva, laba un arī šajā bija kāds cilvēks, kuru fascinē, ievilina un ietekmē kāda cita cilvēka spēcīgais stāsts. Šis stāsts ir par sāpēm, vainas izjūtu, kļūdu meklēšanu un liktenīgiem pavērsieniem, un tas nesniedz nevienu pašu viennozīmīgu atbildi.

"Pēcāk mēs atkal sēdējām pie ezera. Šodien mēs brauksim, to mēs jutām abi. Taču tikai tad, kad viņš savā stāstā būs nonācis līdz tagadne. Pār ezeru pletās ziemas gaisma bez Provansas mirdzuma un solījuma."

Mana ikdiena visbiežāk ir cīņa starp vēlmi darīt visādas foršas lietas, apmeklēt lieliskas vietas un pasākumus un nepieciešamību pēc nesteigšanās un lēnas refleksijas. Principā - pie visa vainīgs darbs, kurš aizpilda pārāk daudz laika.

Izlasīju šo teikumu:
Essentially, "I’m not gifted at learning languages" is the fear-translation for "I’m afraid of failing at learning languages".

Un iepatikās jēdziens "fear-translation".
Šķiet, ar šo tulkošanas paveidu es šad tad nodarbojos.

Eh, cik forši tomēr mēdz būt arī parasti darbdienu vakari, kad pēc darba nevienam no mums nav nekur jāiet, un mēs varam iejaukt dzērienu, runāties un interesēties.

Es šodien iegādājos divas brīnišķīgas lietas - grāmatu un kleitu.

Man liekas, modes upuris īstenībā ir tas, kuram, piemēram, galīgi nepiestāv tādas bikses, kādas ir modē. Attiecīgi - tādas, kuras piestāv, dabūt ir teju neiespējami.
Modes nežēlība.

Man patīk, kad fonā skan LR1. Jo tur ir sakarīgi raidījumi, gaumīga mūzika un laba valoda.
Bet ne tikai: šodien, piemēram, manās ausīs ielidoja infomācija, ka par godu Valentīna dienai Dabas muzejā būs apskatāms vaļa dzimumorgāns!

Gabriels Garsija Markess. Mīlestība holeras laikos.

Grāmatai nav ne vainas, bet šoreiz man ar to attiecības kaut kā īsti neveidojās. Iespējams, arī tāpēc izstiepu lasīšanu nejēdzīgi garu, un tad jau vispār zūd kopskats.

Vakarā ielīst gultā ar tikko uzklātu, svaigu gultasveļu.

Man jau tomēr liekas, ka tās mājas ar stikla sienām neder ne Latvijas klimatam, ne šejieniešu mentalitātei. Vismaz manai noteikti ne. Birojos - jā, bet dzīvojamās mājās vai dzīvokļos - nē. Vai arī tad vajag kaut kādu iespēju tomēr tos stiklus aizslēpt no iekšpuses vai no ārpuses. Bet auksti taču tāpat, vai tad ne?

Viena no manām mazajām dīvainībām ir tāda, ka man ļoti nepatīk iet iekšā veikalā, ja man mugurā ir tajā veikalā pirkts apģērbs vai apavi.

Citās ziņās, dienas citāts: "Saki NĒ tievām lūpām."

Vēl citās ziņās, dienas atklājums: wait but why

Ģimene ir liela vērtība, un man šķiet, ka tā var būt viena no enkurvērtībām, kas tur un sakārto visu pasaules bildi.
Tas ir, jo vecāka kļūstu, jo vairāk tā domāju.

Djēgo Marāni. Jaunā somu gramatika

Neparasts un sāpīgs stāsts, uzrakstīts ar tādu klusinātu skaistumu. Manuprāt, īstā grāmata novembrim.

"Devos projām no ostas, pārmetis pār plecu savu džutas maisu. Vieglas bažas kņudināja man sirdi, bet tas nebija sāpīgi, šī sajūta drīzāk līdzinājās nenobriedušai laimei, kas vēl ir par sūru, lai to norītu."

"Krāsns liesmas meta sarkanus atspīdumus, kas iztēsa mācītāja vaibstus no tumsas. Aiz augstajiem logiem nakts savilkās ciešāk, čirkstēdama kā ledus pret māju sienām. Uz sola man iepretī atkal bija noticis brīnums: koskenkorvas pudele joprojām bija puspilna."

"Ilma klusēja, bet es jutu viņas domu kustības. Varbūt viņa briedināja vārdus."

Tāds vakars, kad gribas lasīt garas un labas intervijas ar sirdsgudriem cilvēkiem.