Grāmata
« previous entry | next entry »
Nov. 18., 2014 | 06:15 pm
Djēgo Marāni. Jaunā somu gramatika
Neparasts un sāpīgs stāsts, uzrakstīts ar tādu klusinātu skaistumu. Manuprāt, īstā grāmata novembrim.
"Devos projām no ostas, pārmetis pār plecu savu džutas maisu. Vieglas bažas kņudināja man sirdi, bet tas nebija sāpīgi, šī sajūta drīzāk līdzinājās nenobriedušai laimei, kas vēl ir par sūru, lai to norītu."
"Krāsns liesmas meta sarkanus atspīdumus, kas iztēsa mācītāja vaibstus no tumsas. Aiz augstajiem logiem nakts savilkās ciešāk, čirkstēdama kā ledus pret māju sienām. Uz sola man iepretī atkal bija noticis brīnums: koskenkorvas pudele joprojām bija puspilna."
"Ilma klusēja, bet es jutu viņas domu kustības. Varbūt viņa briedināja vārdus."
Neparasts un sāpīgs stāsts, uzrakstīts ar tādu klusinātu skaistumu. Manuprāt, īstā grāmata novembrim.
"Devos projām no ostas, pārmetis pār plecu savu džutas maisu. Vieglas bažas kņudināja man sirdi, bet tas nebija sāpīgi, šī sajūta drīzāk līdzinājās nenobriedušai laimei, kas vēl ir par sūru, lai to norītu."
"Krāsns liesmas meta sarkanus atspīdumus, kas iztēsa mācītāja vaibstus no tumsas. Aiz augstajiem logiem nakts savilkās ciešāk, čirkstēdama kā ledus pret māju sienām. Uz sola man iepretī atkal bija noticis brīnums: koskenkorvas pudele joprojām bija puspilna."
"Ilma klusēja, bet es jutu viņas domu kustības. Varbūt viņa briedināja vārdus."