Grāmata
« previous entry | next entry »
Aug. 13., 2015 | 12:54 pm
Paskāls Mersjē. Lea.
Šī Mersjē grāmata varbūt mazliet mazāk aizgrāba nekā "Nakts vilciens uz Lisabonu", jo ir tāda vienkāršāka, arī kompaktāka. Tomēr arī šī bija lieliski uzrakstīta, blīva, laba un arī šajā bija kāds cilvēks, kuru fascinē, ievilina un ietekmē kāda cita cilvēka spēcīgais stāsts. Šis stāsts ir par sāpēm, vainas izjūtu, kļūdu meklēšanu un liktenīgiem pavērsieniem, un tas nesniedz nevienu pašu viennozīmīgu atbildi.
"Pēcāk mēs atkal sēdējām pie ezera. Šodien mēs brauksim, to mēs jutām abi. Taču tikai tad, kad viņš savā stāstā būs nonācis līdz tagadne. Pār ezeru pletās ziemas gaisma bez Provansas mirdzuma un solījuma."
Šī Mersjē grāmata varbūt mazliet mazāk aizgrāba nekā "Nakts vilciens uz Lisabonu", jo ir tāda vienkāršāka, arī kompaktāka. Tomēr arī šī bija lieliski uzrakstīta, blīva, laba un arī šajā bija kāds cilvēks, kuru fascinē, ievilina un ietekmē kāda cita cilvēka spēcīgais stāsts. Šis stāsts ir par sāpēm, vainas izjūtu, kļūdu meklēšanu un liktenīgiem pavērsieniem, un tas nesniedz nevienu pašu viennozīmīgu atbildi.
"Pēcāk mēs atkal sēdējām pie ezera. Šodien mēs brauksim, to mēs jutām abi. Taču tikai tad, kad viņš savā stāstā būs nonācis līdz tagadne. Pār ezeru pletās ziemas gaisma bez Provansas mirdzuma un solījuma."