nelasilasi

Kristīne Želve. Meitene, kas nogrieza man matus.

Nav ko daudz teikt, bija forši! Jauki palasīt omulīgā kaktiņā, atcerēties 90to sajūtu. Vēl jo jaukāk, ja kāds vienu stāstu nolasa priekšā un smaidi kļūst kopīgi!


"Ļoti ilgi es nezināju, ko īsti iesākt ar savu jaunību. Man gribējās to kaut kur likt. Un ilgu laiku es liku to mierā."

"Vienkāršo prieku baudīšana - sarežģīto personu glābiņš no sevis, es nodomāju (..)"

Pēc šādām darba dienām es jūtos pilnīgi plakana.
Nekāda dziļuma, tikai divas dimensijas. Viss.

Ian McEwan. Solar.

Man patiešām patika intonācija, un ik pa laikam es smējos, bet kopumā es tomēr šo nesauktu par "savagely funny" (kā apgalvots uz pirmā vāka). Protams, labi, ka nav tikai joki vien, bet arī dzēlīgas nopietnības deva.

"If, Beard thought, he ever travelled by spaceship to another galaxy, he would soon be fatally homesick for these, his brothers and sisters up ahead of him, for everyone, ex-wives included. He was suffused with the pleasant illusion of liking people."

Viss, tagad man ir pilnīgi skaidrs, kā būs tad, kad pie mums ieradīsies citplanētieši, jo es sapnī visu redzēju!

Šis ir brīdis, kad atvaļinājums ieiet otrajā posmā. Pirmais posms bija aktivitāte, krāsas, notikumi un cilvēki. Otrais būs refleksija - gan par visu to tikko piedzīvoto, gan par kopējo situāciju un ceļu, gan pirmajām gadalaiku maiņas noskaņām. Otrajam posmam piestāvēs jūra, divatne, grāmata un laba mūzika.

When a green snake shows up in a dream, it typically symbolizes the resurgence of the dreamer’s connection with oneself. In addition, the symbolism of the color green points to emotions and feelings, including hope and heartfelt connections.

Interesanti, no kurienes aug saknes tam (pārsvarā pie krievu tautības cilvēkiem novērotajam) principam, ka naudu par preci vai pakalpojumu nedrīkst dot rokā, bet jānoliek uz galda.
Kāds zina?

Saules nogurums un laimīgs miers, un vēl mazsālīti gurķīši!

Es nezinu, kā diena, kuras rītā es biju pilna ar laimīgu sajūtu, ka mīlu visu pasauli (un cilvēkus), varēja beigties ar to, ka vakarā es no tās pasaules (cilvēkiem) bēgu prom un slēpjos.
Nezinu, bet nelāgi.

Elena Mauli Shapiro. 13, rue Thérèse.

Sastāvdaļas šķita interesantas (vēstures stāsti, kas izriet no vecām lietām, veca Parīze, mīla, mistērija un laiku loki), tomēr izpildījums neaizrāva. Tāda teksta plānuma sajūta.

"She thinks of the metro conductor, alone in his cabin all day, plowing into underground passages in a wailing machine full of faceless masses who never register his presence. He always sees darkness ahead (..)"

"The repeated words close a cirlce in Louise's heart. Somehow, this strikes her as magnificent."

Kad pēc Nimfomānes 2. daļas noskatīšanas ir tāds kā domu un sajūtu apdullums, tad raidījums Te ir ļoti laba pretinde.

Integrity is sexy

apzināties mirkļa skaistumu

"No need to hurry. No need to sparkle. No need to be anybody but oneself."
― Virginia Woolf, A Room of One's Own

Šo es mierīgi varētu pasludināt par savu šodienas devīzi.
Labi tomēr.

Jā, tas ir noticis - es arī šodien satiku savu nātru raibeni! Viņš plivinājās virs Brīvības ielas.
Pēc tam pretī nāca pārītis, un puisis ļoti nopietnā tonī atzinās meitenei, ka viņam ļoti garšo Haribo lācīši.
Tā es visa tāda apskurbusi no šīm burvīgajām impresijām aizgāju ēst pusdienās cūkgaļu sēņu mērcē.

Ja es vēlētos, lai mani apsveic sieviešdienā,
es laikam gribētu, lai man velta
šo dziesmu

Pēdējā laikā prāts ir ļoti aktīvs, bet sirds sazvērnieciski klusē. Un kā te lai seko sirdsbalsij?
Lai nu kā tur arī būtu ar tām gaisīgajām lietām, šovakar es koncentrējos uz pistāciju saldējumu un vecām TV pārraidēm. Nemaz nav slikti.

Ir tādas dziesmas, ko diriģē ar plašiem žestiem, un ir tādas, ko ar maziem, intīmiem - un tās visas ir skaistas, un balsis vijas.

Šodien tramvaju vadītāji bija ļoti laipni pret mani (vairākās epizodēs). Paldies!