nekurlande

Pilnīgi piekrītu par uzmanības noturības samazināšanos. Tas ir diezgan traki. Šodien pieķēru sevi izlasām kādu pagaru rakstu un aplūkojot fotogrāfijas - tas aizņēma tieši piecas minūtes kopā. Nevaru iedomāties ar kādu ātrumu mūsu interneta uztrennētās smadzenes strādā. Šī doma man ir neomulīga. Tas, starp citu, man padara grūtāku grāmatu lasīšanu, jo ja dienā internetā izlasu vairākus rakstus, ir mazāk spēkā atvērt grāmatu. Arī tas, ka cilvēki arvien vairāk fokusējas tikai uz īsu video, gifu, spilgtu attēlu, utt. formu, nevis uz tekstu, man liekas drusku jocīgi. Tāpat kā daudzi tikai šēro kaut ko un nekad/ vairs nekad nepiepilda savu lapu ar oriģinālsaturu, bet tā ir cita tēma.

Protams, protams - es arī domāju, ka nevajag daudzus laikus kaut kur, lai rakstītu un, ka ir vērts darīt sevis pašu dēļ.

Boifrends nelieto sociālos tīklus, tā kā šādā gadījumā esmu neatkarīga no viņa, vai savas ģimenes viedokļa, bet jā, ja ir vismaz viens, kas izlasa un kuram tas der, tas ir lieliski!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Boifrendam vari nolasīt dzīvajā.

Oriģinālsatura zudums ir nomācošs. Tomēr vēl interesantāka ir šajā rakstā paustā info, ka daudzi šēro rakstus, ko vispār pat nav izlasījuši https://www.tvnet.lv/6949309/nasa-apstiprina-ka-marihuana-satur-dns-no-citas-galatikas

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas ir ļoti biedējoši. Es pat nevaru aprakstīt emocijas, kuras jūtu brīdī, kad iedomājos par to, ka kāds varētu nošērot kaut ko, kas nav izlasīts. Man ir gadījies nosūtīt sirdi sākumskolas skolotājai, bet tas ir noticis nejauši - aplūkojot profilu, kamēr eju pa ielu, kaut kur paklūpu, aizslīd pirksti un tā. Bet kā var speciāli nošērot kaut ko tikai izlasot virsrakstu, es nezinu.
Man amizanti liekas tie daži vecie ļaudis, kas nupat sākuši lietot feisbuku un viņiem gadās mīļas situācijas - teiksim, viens bijušais stūra mājas kolēģis Aivars uz kāda cilvēka laika līnijas uzrakstījis ļoti privātu vēstuli par bērēm, naudu, utt.

(Reply to this) (Parent)