nekurlande

Tas ir ļoti biedējoši. Es pat nevaru aprakstīt emocijas, kuras jūtu brīdī, kad iedomājos par to, ka kāds varētu nošērot kaut ko, kas nav izlasīts. Man ir gadījies nosūtīt sirdi sākumskolas skolotājai, bet tas ir noticis nejauši - aplūkojot profilu, kamēr eju pa ielu, kaut kur paklūpu, aizslīd pirksti un tā. Bet kā var speciāli nošērot kaut ko tikai izlasot virsrakstu, es nezinu.
Man amizanti liekas tie daži vecie ļaudis, kas nupat sākuši lietot feisbuku un viņiem gadās mīļas situācijas - teiksim, viens bijušais stūra mājas kolēģis Aivars uz kāda cilvēka laika līnijas uzrakstījis ļoti privātu vēstuli par bērēm, naudu, utt.

(Reply to this) (Parent)