Sāku domāt par internetu kā savdabīgām Olimpiskajām Spēlēm, tādām masu/meta/elektroniskajām/dēvēkāvēlies (lietuviski dėvėti nozīmē valkāt, par apģērbu), kuras var vērot no malas, bet var arī piedalīties, turklāt startējot vairākās disciplīnās, piemēram, Sviesta Cibā, YouTube, Tumblr, Last.fm, Facebook, Myspace, Soundcloud utt. Draugiem.lv būtu tāds kā masu skrējiens (maratons?): katrā ar savu attieksmi, mērķiem, taktiku un stratēģiju, sports taču; lūk, Tumblr stadionā džeki jau otro dienu labo tablo, neko nevar saprast ar laikiem, vakar nebija vispār, šodien ir, bet notagoju pirms miljons gadiem liktu bildi un tā izleca pašā priekšā (bildē lauva, starp citu, tas arī zīmīgi, zvēru čempions tomēr), un noiet b maliņā pagaidīt nevar, jo man rindā un draftos stāv simtiem rezervistu, kuras socioniskā meistara pedantismā vēlos laist laukumā vismaz kaut vizuāli loģiskā secībā, tagad, piemēram, atkal kārta rāpuļiem