(2) Es atvainojos, ka nekomentēju un neatbildu uz komentāriem, bet tas nudien ir tehniski sarežģīti, arī par to, ka rakstu gandrīz tikai par darbu (un turpināšu), atvainojos, bet tas drīz mainīsies, un šo tomēr jāpieraksta: Vērša 3. dienā uzstādīju jaunu rekordu vai pat divus, trešo dienu pēc kārtas strādājot vienā un tajā pašā vietā (Shrāfenzandes-Monsteras-Nāldvaikas siltumnīcu trīsstūrī), turklāt strādājot 12 apmaksātās stundas (no 7.00 līdz 20.30, tas ar 5 pārtraukumiem), turklāt rītdien jāturpina 6.00, kas nozīmē, ka jāceļas 4.3044, lai mudīgi ieblieztu pa spaini un 5.20 vēl mirušam ieraustos blakus tuklajam, slinkajam un ekstravertajam, bet visumā simpātiskajam kolēģim šaurajā Spijkenisses latviešiem piešķirtajā opelītī, kurš ātrāk par 140 km/h nemaz nebrauc. Bet nu jau pat tas liekas viegli, zinot, ka pēc tādas dienas kļūsti gan rūdītāks, gan par 100 eiro turīgāks, turklāt jau maijā viss mainīsies
Paņēmu uz mājām vienu ģerāniju purpursārto. Dievietei
(1) Īstenībā guļu vannā, lasu aiz stūra ielādētās frendlistes un pīpēju, kad izkāpšu, iedzeršu pāris malkus vermuta, portvīna, vai kas man tur ir, un 5 minūtes caur internetiem iešu uz Shell benzīntanku pēc vienalga cik dārgiem cimdiem, jo tādu slodzi manas plaukstas vēl savā mūžā nav nesušas, jāpasaudzē, citādi vidēji 3 mikrotraumas dienā
(0) Šorīt, tieši pirms līgumā noteiktajām divām nedēļām viens pēc otra paziņojām medniecei par darba attiecību pārtraukšanu ar NL Jobs. Pusotrs mēnesis pasaku pilsētiņā liekas tieši tik piesātināts un (vēlreiz) norūdošs, lai būtu sākums kaut kam vēl... pag