Ja līdz manīm nonāktu karš, es izvēlētos to pusi, kura uzvar, un nevajag man stāstīt par godu, varonību, lepnumu, drosmi, konformismu un citām aizvēsturiskām polittehnoloģiju himērām; esmu Zemes m/patriots un humānists (iespējams, nesaprotu, ko tas nozīmē, bet vislielāko jēgu piešķiru cilvēka dzīvei), tātad attiecīgi ieinteresēts, lai šo vērtību postīšana ar tādu nejēdzību kā karš tiktu pārtraukta pēc iespējas ātrāk. Kāpēc tik daudzi izšķirošos brīžos nesaprot, ka visa tā abstrakto svešo rēķinu kārtošana ir sekundāra ‘normālai’, veselīgai cilvēciskai eksistencei, laikam daudz orku/lohu pasaulē un Kalijugas laikmetā progress ar citām metodēm nav panākums. Katrā ziņā zirgiem cilvēka bērnišķīgo untumu dēļ nevajadzētu ciest, un šo es vispār uzsāku tikai, lai paturpinātu franču vectēva pausto domu filmā, par kuru noteikti nevēlos teikt neko tādu, ko blogosfēra paveiks manā vietā, varbūt tikai to, ka atradu par diezgan jocīgu, lai gan saprotamu, izvēli neangļu tēliem likt nevis runāt oriģinālvalodā ar titriem, bet angļu ar attiecīgās tautas akcentu (kad jau vairākus kadrus pie sevis biju papildinājis ar ironiskiem Wow, sir, your English/German/French is effing good, filmas spēcīgākā aina necilvēka zonā to pateica manā vietā). Nemaitāšu, tikai piebildīšu, ka šī ir no tām retajām filmām, kura savā gaitā nevis deteriorējas, bet kļūst pakāpeniski baudāmāka, tajā ir sasodīti daudz man nesaprotama Emo, Horsisma (kurš man lika atcerēties smieklīgo vietni horsehater.blogspot.com WARNING: VIOLENT CONTENT), Pasaku elementu ( nenopietns spoileris ), aktieri un kinematogrāfija ir pārspīlēti lieliski (to, ka tā ir Spīlberga filma, izlasīju tikai beigu titros), bet visvairāk uzrunāja ar sižetu nemaz nesaistītā doma, ka mīlēt un nīst iespējams paralēli. Tā ir
p.s. kas tā par sūda politiku nepiedraugot, kad palūdz? tu mani nicini? atvainojos (sev)
p.p.s. http://klab.lv/community/muzons/940
p.p.p.s. kants ir kings (uz šo nebiju klātienē)