Viss ir redzams

Nu, vizuāli un pēc uzvedības es noteikti vairāk esmu suns, bet man te nav mājdzīvnieku blogs, tāpēc saliku lielākos dzimtas plēsējus. Starp citu, pievērs uzmanību, ka pēdējā bildē ir lauvu tēviņš (pirms tam man bija pārliecība, ka medī tikai mātītes). Te jau tas nošķīrums ir visai slidens un divdomīgs - it kā pieņemts mincīšus uztvert kā mincīšus, mīļi, nāču, paburzīt, murr, enerģētiski un tā, bet, ja paskatās, atgriežoties mājās, par tevi pašu (nevis roku, kas baro) vairāk priecāsies suns, savukārt kaķis vienmēr rīkosies tā, kā pats grib. Bet tas tikai mājās, kur viss ir antropomorfizēts. Mežā/prērijā cilvēku nav, tur vilki dzīvo un medī baros. Vientuļš vilks ir retums. Lauvām toties ir harēma tipa organizācija. Viens tēviņš un vairākas mātītes, kas (parasti) medī viņa vietā. Bet lūši vispār staigā vieni, satiek citu lūsi, sakrustojas, laiž pasaulē jaunu, un aiziet tālāk. Kas tad es īsti esmu mežā? Man liekas, ka visi