man it kā ar ir līdzīgs viedoklis (cilvēks, kura miesa ir nevesela, nav spējīgs pildīt ideāla lomu), bet vienreiz diskutējot par šo tēmu ar vienu draudzeni viņa izmeta, manuprāt, vērā ņemamu argumentu - šie ideālie cilvēki bieži vien labprātīgi uzņemoties citu cilvēku ciešanas, cīnoties ar tumšās pasaules būtnēm utt un paši slimojot un ciešot lai atstrādātu kādu daļu no pasaules negatīvās karmas un tas esot apzināti.
No malas gan ne vienmēr varēs pateikt, vai tas ir apzināti, vai vienkārši tāpēc, ka cilvēks ir uzņēmies uzdevumu, nemācēdams ar tām enerģijām tikt galā un visu iekopēdams sevī, nevis pārveidodams.
tiesa. un tieši tamdēļ nevajag nevienu tiesāt par to cik viņš ir vai nav resns, slims, ideāls vai šaubīgs. jo tu no malas nekad nezināsi kā ir patiesībā. tāpēc, kas attiecas uz guru jautājumu viss ir ļoti vienkārši - ja sirds saka, ka no šī cilvēka var kaut ko labu iegūt un iemācīties, tad būs vienalga resns viņš vai slims. ja sirds liek uzmanīties, tad vienkārši jāiet šim cilvēkam garām. netiesājot. turklāt katrs jau parasti sev atrod tādus skolotājus un guru, kādus piesaista viņu pašu enerģijas un attīstības līmenis.
Arguments vērā ņemams, bet absolūti nepierādāms, jo konkrēto cēloņsakarību nav iespējams noskaidrot ar racionāliem paņēmieniem. Tik pat labi iespējams, ka miesas neveselums ir iemesls, nevis sekas garīgajām spējām/ievirzei, ja tās ir veids, kādā organisms kompensē savus fiziskos trūkumus.
tāpēc, kas attiecas uz guru jautājumu viss ir ļoti vienkārši - ja sirds saka, ka no šī cilvēka var kaut ko labu iegūt un iemācīties, tad būs vienalga resns viņš vai slims. ja sirds liek uzmanīties, tad vienkārši jāiet šim cilvēkam garām. netiesājot. turklāt katrs jau parasti sev atrod tādus skolotājus un guru, kādus piesaista viņu pašu enerģijas un attīstības līmenis.