Šo dziesmu
Tālā pasaules malā,
Kādā havajas salā
Dzīvoja reiz maziņš mērkaķītis.
Rāpās palmas galā,
Līda tumšā alā
Vārdu sakot bija nelaimīgs.

Manu mazo mērkaķīti, ū-ū-ū, nepaliec par vientulīti,
viens pats tu. Noglāstīšu tavu galvu, pieglaudīšu tavu
spalvu, došu tevim mazu bučiņu.


Lielās mīlas mokās
Aste sēri lokās,
Līdz tam jūt pat purva krokodils!
Solās zemes lodi
Izdauzīt kā bodi,
Ja bez mīlas jādzīvo ir šeit.

Manu mazo...........

Te, lūk, kādā dienā,
Mērkaķīte viena
Kautrīgi pa krūmiem tuvojās.
Mirdz tai zobi balti,
Eleganti, stalti
Aste tai pa zemi vazājās.

Manu mazo............

Nu ir atkal labi,
Nu tie kopā abi,
Caurām dienām, naktīm staigājas.
Jūrā plīvo masti,
Krokodīls ar asti
Aizgrābtībā slauka asaras!

Manu mazo............

nu nopieti (neetiski@gmail.com vai saiti, kur nokačāt)