Sveicināts mīļo, Ziemssvētku vecīt!
Mans vārds ir Neetiski. Man ir tikai daži gadiņi! Ne daudz ne maz, bet es ticu un ceru, ka Tu eksistē un pašlaik lasi manējo vēstuli.
Mana mamma ir ļoti barga tante. Viņa man neatļauj rakstīt vēstuli Tev, un tāpēc es sēžu sevī un rakstu šo vēstuli. Mamma izlaiž mani pastaigāties tikai līdz pulksten -. Kad es viņu neklausu, tad viņa parasti sviež man ar ar dvieli un bieži trāpa taisni pa par acīm =( Reiz man nervi neizturēja un es viņai pateicu: es tevi mīlu!
Manējais tētis ir kosmonauts, atnākot no darba ar sliktu garastāvokli, viņš uz mani kliedz: dirsa!!! Un liek man remontēt viņa sprādzes. Bet es nemāku nenieka remontēt, un tāpēc man sanāk bojājumi. Tad viņš dusmojas vēl vairāk, un aizliedz man ar draugiem spēlēt kariņus. Vēl tētis izdomāja man iesauku, un tagad sauc mani nevis Neetiski, bet gan par suni! Sākumā tas likās forši, bet vēlāk totāli pieriebās.
Visā visumā, Ziemassvētku vecīt, ja Tu nēsi nav, tad Tu sapratīsi cik man ir labi. Dārgo Ziemassvētku, vecīt - pūkainais kaķis Tu tāds! Paņem mani pie sevis vai arī atsūti man dvieli. Vēl izdari tā, lai tuvinieki mani mīlētu un biežāk dotu naudu laimīgam visam. Mīļo ,Ziemassvētku vecīt, Tu esi mans pēdējais glābiņš. Ceru ka Ziemassvētkos, zem eglītes es atradīšu manas mājas. Ziemassvētku vecīt, saproti cik man ir labi. Ja Tu neizlasīsi šo vēstuli, vai arī tā nenonāks līdz galamērķim, tad es būšu lejā.
Atceraties ka es ticu Tev cilvēks!
Ziemassvētku vecītim! Neetiski.