Jā, un vēl. Reizēm klausoties Oļega lamājienos rodas tāds iespaids, ka neesam pretīgi datorsausiņi tehniskie, bet gan gluži kā soceālie darbinieki kādā slimnīcāk, kura domāta tikai nelabvēlīgo ģimeņu bērniem, un mēs esam tie, kas viņus aprūpē. Piemēram atnāk mazs puņķains puikiņš ar plaušu karsoni, jo dzērāji tēvs un māte nekurina būdelē krāsniņu, jebšu precīzāk, tiem nav malka, ar kuru to iekurt, jo visi līdzekļi tiek nodzerti un sliktās dzīves iemeslu uztver šos nabaga bērneļus, kurus arī fiziski iespaido, vai morāli degradē. nu vot, un Oļegs uz šiem datoriņiem skatās kā uz bērneļiem, un lamā tos veseļodams tā saimniekus- ka viņiem rokas no žopas aug, un krivas tādas, un smadzenes nav utt. Un emocijas ir neviltotas. Agresīvas. nedod dievs, ja zāles nepalīdz, tad tās tiek sviestas pret skapi ar asarām acīs- bērns tak mirst Tu pakaļa- ārstē!!!
Un nedod Dievs saimniekam ierasties te- padvalā, slimnīcā, palātā- tad tas atraujās tā, ka bail tam jēl kad vēl pieskarties =D