Man reizēm šķiet, ka visas pasaules ļaunums ir tieši sievietes. Ar savu nemūžam nebeidzamo vēlmi pēc lielākām krūtīm, tievākiem vēderiem, garākām skropstām, biezākiem makiem, spīdīgākām mašīnām un no tā izrietošām nebeidzamām intrigām un mūžīgu vēlmi pašapliecināties. Visneizprotamāko iemeslu dēļ vajag atrast kādu, uz kuras rēķina pašapliecināties. Es reizēm vēlos, kaut būtu piedzimusi par vīrieti. Tad sadotu pa muti un miers, bet tagad nekas cits neatliek, kā gaidīt, kas nu kārtējai odzei nebūs labpaticis manā esībā un kad un kur viņa iedzels savu indes zobu. Kāpēc es nedzeļu pirmā? Jo es esmu pietiekami naiva un sapņaini domāju, ka cilvēki var dzīvot mierā un saticībā.