Tā arī nav lemts, lai cik smieklīgi un bērnišķīgi skanētu, saprast, kādēļ tieši man nepiedod tās lietas, ko es redzu tiekam piedotas man apkārt esošajiem cilvēkiem.
Bet tā jau tas dzīvē notiek.
Vienīgais priekš kura ir jēga ko darīt esi Tu pats - gan rakstīt dzeju, dziesmas, gan ierakstus šādā te vietnē.
Runa mazāk par cilvēkiem, vairāk par attieksmi. Jo redzi - nav lemts notikt tā, ka tas, kurš visniknāk cenšas, beigās uzvar. Parasti (parasti manā uztverē ir virs 90% - šī piebilde tādēļ, lai vēlāk nav grūti saprast šī vārda lietojumu) šis cilvēks ir visstulbākais, jo Viņam pašam pēdējam pielec, ka nav vērts.
Pietiekami ilgi esmu bijis pats stulbākais, tagad laiks izlikties, ka tāds neesmu. Man šādas rotaļas vienmēr ir patikušas.
Tad nu lūgtum manā nolemtajā pasaulītē.
Kāpēc nolemtajā? Tādēļ, ka man ir tendence vēlēties un censties sasniegt lietas, kuras nav lemtas piepildījumam.
|