Ja tagad kristu zvaigzne, man vairs nebūtu jādomā, ko ievēlēties.
Diemžēl manas zvaigznes sen jau ir nobirušas.

Ar pašu smadzeņu malu es saprotu, ka šī agonēšana ir jāizbeidz, bet no otras puses man nav motivācijas sākt dzīvot. Ar lielo Dz.

Protams, es saprotu, ka dzīve ir kāpumu/kritumu spirāle, taču tā vien liekas, ka manējā griežas uz leju nevis otrādi - tā kā vajadzētu.
Bet pats stulbākais šajā situācijā ir tas, ka cilvēks kā es, kam ir ļoti normāla dzīve, gāžas dēļ savas pārspīlētās emocionalitātes, kā reiz par mani kāds izteicās.
Ja man izdotos tam nostāties pāri, šis murgs beigtos.

Man nav problēmu ar dzeršanu, narkotikām, azartspēlēm vai ko citu. Taču atliek tikai ļauties atmiņām un vēlme laist dzīvi podā kļūst vienkārši nepārvarama.

Dusmas.

Nav lemts man saprast, kādēļ cilvēkiem, kas man apkārt visu piedod, krāpšanu, melus, atkārtotu krāpšanu, ilgstošas krāpšanas, ļaunumu..bet man..izskaidrot, vai vismaz piedošanu lūgt iespēju nav devuši. Bet runa jau nav par netaisnību, vai piedošanu. Par iespēju, kuras nav.

un visticamāk arī nebūs.
Jo..nav jau lemts.

Ja tā padomā, tas pat ir smieklīgi. Iespējams, ka es vienkārši nesaprotu, cik lieli ir mani grēki, mani nodarījumi pret Tevi, Viņu un Viņiem visiem, varbūt es esmu tas, kuram nepielec.

Tādas lūk man šaubas.

Iedomājies.

Es šodien sēdēju, spēlēju pokeri un pa skaņu sistēmu sāk skanēt mūsu dziesma.

Par spīti tam, ka man tagad iet salīdzinoši labi un tukšumu sevī es atļauju sev sajust reti, man, teikšu atklāti, apskrējās dūša un es knapi novaldījos, lai neuzrakstītu Tev īsziņu.

Vai zini kādu? Lūk šādu:"With or without you, eh...."

Nekas jau nav savādāk.
Vienkārši tagad ir vairāk vienalga.
Bet ko lai dara, ja zini, ka nav lemts?

Esmu mainiijis domas par visu šo lietu - man liekas, ka esmu sācis apjaust, kādēlj tieši nav lemts.

Ir tā jocīgi nezināt savu īsto "es".

Bet ja nav lemts, tad nav. Neiešu sūdzēties.

Man taču tā tīk.

Laikam jau nav lemts atmest domas par to, kas nav lemts.

Pa reizei, kad lasu pēdējos ierakstus es ceru atrast Tavu ierakstu par mani.

Smieklīgi jau ir, bet lemts nav.