Kādēļ ir tik sasodīti grūti savākties un sākt visu darīt tā, kā vajadzētu.
Strādāt strādāju, skolu apmeklēju un šad tad jau ar pamācos.
toties vientulība mani padara vēl izlaidīgāku. Ir taču tik daudz cilvēciņu kam rūpu, būtu laiks paskatīties spogulī un saprast kāpēc tieši, moš tas darbotos kā spēriens pa pēcpusi.
Tikmēr turpināšu sapņot par to, ko gribu sasniegt.