šodien sāku gatavošanos ramadānam. pirmā diena ieturot pilnīgu gavēni (?) pat bez ūdens no 3 naktī līdz 9 vakarā. patiesi ierāda cik ļoti mums jānovērtē tādi ikdienišķi sīkumi kā ūdens vai jebkāda veida pārtika.

vispār gribētu lai man būtu iespēja atvainoies katram cilvēkam, ko esmu sāpinājusi. baisi daudz. gadu gaitā ar vien nopietnāk un nopietnāk. tagad cenšos nemelot pat par to, kādus ābolus paņēmu, jo pie pašapkalpošanăs kasēm var izvēlēties lētākos :D
cerams reiz es gūšu mieru par to, ko esmu nodarījusi un cik daudz esmu melojusi. nespēju pati noticēt padomājot gadus atpakaļ.

vismaz zinu vienu cilvēku kam neesmu melojusi un ko vienmer esmu cienījusi, lai gan neizbēgami bija tas, ka biju losīga šad tad.
paldies drjaudzinj ka esi, kaut tālu bet tomēr