šovakar pēc darba mani pacietīgi gaidīja arābs, kas nodarbojas ar tīri milzīgu naftas biznesu, lai mani pavadītu līdz stacijai.
jau visu nedēļu cerēja, ka došos ar viņu vakariņās, pusdienās vai vismaz uz kafiju. šķita ļoti jauks cilvēks, tapēc grūti vienkārši iemest sejā nē pat pastaigai līdz stacijai. tad nu rīt agri viņš dodas uz nākamo valsti. kaut teica ka atgriezīsies londonā ap novembra beigām un apsveikt mani dzimšanas dienā pie viena (akk es un mana lielā mute)

vispār viss sakarīgākie cilvēki man sāk likties vai nu pienācīgi ģimenes cilvēki vai musulmaņi. zin vismaz kādas morāles normas.

laiks iet un jūtu, ka rodu saskaņu. mīlu. sevi, kādu un dzīvi. patiesi.