šodien redzēju vienu no piecām ikdienas lūgšanām.
kādam varbūt liktos smieklīgi fakts ka man kas tāds tik daudz nozīmēja, bet nu šī ir svarīga viņa dzīves sastāvdaļa.

toties sestdien sapratu ka neesmu gatava vēl moskā kāju spert, kaut būtu tik ekskursija pēc kā pati uzprasijos. kā reiz lielākajam londonas moskam garām ejot viņš atcerējās manu vēlmi, bet nu izbaudu ka iespēja visu ļoti lēnītēm iepazīt.

un ko nu teikt par nedēļas nogalēm - alkoholu nelietoju aptuveni mēnesi (ja neskaita vienu sidru pirms vairāk kā nedēļas pie vakariņām), izbaudu londonas nebeidzamo atpūtas klāstu un nodarbojos ar ļoti daudz seksu. diemžēl pirms vai pēctam no futbola skatīšanās neizbēgt.
sportu un patiesi veselīgku ēšanu atstāju darba dienām, kaut viņš cenšas uzlabot nedēļas nogales un pat skaita vai ikdienā uznemu gana daudz ēdiena.

šī tāda ikdienas atskaitīte, jo jūtu ka palieku nosvērtāka ar katru nedēļu un vēlāk interesanti palasīt. un man vispār miegs ar īsti nenāk, jo pēc nedēļas nogales grūti vienai izmigt. ko nu darīt ja darbi abiem un dikti agri.

apjausme par dzīves vērtībām lēnītēm paliek skaidrāka un ceru ka "nekad nav par vēlu" patiesi ir patiess.