vai es nav viens laimīgs cilvēciņš.
lieliski treniņi ar māsu, vienai un drīzumā ar viņu.
un šodien uzzināju, ka kāds mīļš parūpējies, lai man darbā neviens riebīgs neatņem smaidu.
viņš jau saka, ka nedaudz egoistisku nolūku dēļ, jo es esot vienīgais viņa dzīvē, kas patiešām padara šobrīd laimīgu.
kaut savādi apzināties, ka šis tiešām ir tīri platoniski šobrīd. tiešām likās, ka tādi cilvēki vairs neeksistē, kaut daļēji tas bijis mans sapnis.
šo pavasari mūžam atcerēšos. un nejau, ka sola +18 šo nedēļas nogali.

eu meitēn, atceries, ka esi zieds un ka tev vienmēr viss izdosies, ja patiešām to vēlēsies.