nu tad beidzot varu teikt, ka man klājas labi.
nevarētu gan teikt, ka nesāk apnikt, ka citi mēģina domāt manā vietā
kur, ar ko, kad dzīvošu, kur mācīšos, kur strādāšu.
jēziņ, pati es nezinu ko pēc 2 nedēļām darīšu, kādēļ lai kāds cits to manā vietā nolemtu?
šis būs izvēļu pilns gads.
nu gan vēl 5 dienas pa LV.
zinu, kur un kā gribētu pavadīt, bet nedrīkst padoties vājumam un zin, nav pat īsti iespēju.
jo vairāk ticēšu, jo vairāk sāpēs.