redz kā
nu tā interesanti vispār. viss tā jauki, mierīgi, pieklājīgi, tieši kā nāktos.
bļa, bet man tā seksoties gribas, nunu tiešām.
laikam nedaudz pieradu pie tā, kas un kā bija, tomēr nu tik tā pēc jau ar cilvēku nepaliksi, kaut viņš zinās un es zināšu, kas un kā.
vsmz labi, ka man ātri pāriet lielā, lielā gribēšana, savādāk šaujies kaut nost.

ā un biju šon uz dokumentālistu. ta hvz. pārāk drūmi atgādināja manu, nu jau viņsaulē esošo, omi. vienreiz pat apraudājos filmā.
tā lamāšanās (mans favorīts - lezbiešu palaistuve un pidarasti) vismaz uzjautrināja. tad jādomā - kādā līmenī mēs esam, ja par ko tādu smejamies?