ihihi, pamodos, paskatos telefonā un pasmaidu, kgan labuma man nekāda.
vispār silti ap sirdi apzinoties, ka jau no pirmās algas nopirkta biļete mājās.
vienīgais cilvēks ar ko vairāk runājos - brauks uz citu pilsētu.
paliks tikai 2 puikas un visticamāk trešais nāks vietā. yay for that.
vismaz sāku samierināties ar savu lomu dzīvē un apsveru iespēju studēt LV, jo te jūtos zemāk par zemi.
skaistuma ziņā, prāta ziņā, neatkarības jomā. tfu.
un būtu labi, ja visu laiku nefantazētu par nepieejamu miesu.