sākums
ievadiem parasti jābūt gudriem un es tā domāju, lai mans būtu gudrāks, man vajag izlasīt kādu Remarka grāmatu. (a varbūt nē?) lābi, lai nu kā - šodien bija diezgan interesanta diena, jo iedomājos kā tas būtu ja mani tieši tegad notriektu mašīna. stulba doma, bet dažkārt vienkārši ir un viss. un tā nu es domāju, par to kā mani briesmīgi šausmīgi triec nost. es jau biju izdomājusi, ka tad man jābūt amnēzijai.
tad vēl šodien, nu labi varbūt šodien nē, bet aizvakar točna bija tāda neliela apcere par veikalu lietderīgumu. riebjas man tās masas no kurām tu vienkārši nogursti. tāpēc vien jau, ka viņas ir. tā pasmagi domāt, ja tev apkārt domā vismaz vēl 50 tādas pašas smadzenes.
vakar man izbira no vāzes tās smiltis, ko biju savākusi jūrmlā. es pat nepārdzīvoju. viņām līdzi nenāca atmiņas.
nāca gan, tikai ne labas. un tad es izmetu vēl pāris lietu, kuras tikai radīju sērīgu noskaņu. noslaucīju putekļus no tās vietas, kura man jau sen bija apnikusi, bet tā forma, kura bija izveidojusies tur, kur putekļu nav bija. laba. aizgāju uz virtuvi un paņēmu stikla bļodu, ko uzlikt tai vietai virsū. šodien vajadzēja to bļodu salātiem. materiālisms, bet tie putekļi vairs nebija tik skaisti. viss ir samērā īslaicīgs.
gulēt eju. :)